#1 Latgale tumsā: Kas pirms vairāk nekā 100 gadiem kavējis reģiona attīstību

07.03.2017.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji

Autori: Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studija

Maija sākumā īpaši atzīmēs pirms 100 gadiem Rēzeknē notikušo Latgales kongresu, kas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas valsts izveidē. Šajā kongresā latgalieši lēma par apvienošanos ar pārējiem latviešiem un kopējas valsts izveidi. Latvijas Radio senajos notikumos ielūkosies raidījumu ciklā "Latgales kongress. 10 stāsti". Pirmais stāsts veltīts reģiona attīstību kavējošiem cēloņiem.


Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas vērtīgas latgaliešu grāmatas.

Nevienā citā grāmatplauktā tās neatrast, jo ir tikai vienā eksemplārā un rakstītas ar roku.

Tās ir drukas aizlieguma  laikā no 1865.līdz 1904.gadam tapušās grāmatas. Teju 40 gadus Latgalē bija liegts iespiest un izplatīt grāmatas ar latīņu burtiem. Šis ierobežojums kavēja Latgales kultūras un izglītības attīstību. Bet tas nebija vienīgais faktors.

Citādie likumi un spēcīgā katoļticība

300 gadu garumā Latgale bija administratīvi šķirta no latviešu apdzīvotajām teritorijām. Tā atradās Vitebskas guberņas sastāvā, un šeit spēkā bija citādāki likumi nekā Kurzemes un Vidzemes guberņās.

Atšķirības bija arī baznīcas lietās. Latgale bija multikonfesionāla zeme – šeit līdzās katoļiem dzīvoja ebreji, pareizticīgie un vecticībnieki. Latgalē bija dziļi iesakņojusies katoļticība, savukārt pārējā Latvijā vairums bija luterāņi.

Kā norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts, Latgales saimniecisko attīstību stipri kavēja vēlā dzimtbūšanas atcelšana.

"Kamēr Baltijā ir salīdzinoši zemniekus motivējošā un turīgas saimniecības veicinošā lauksaimniecības sistēma pēc brīvlaišanas, tad Latgalē, kur brīvlaišana notiek ievērojami vēlāk, tikai 1861. gadā, zemi sadala vienlīdzīgi nelielās saimniecībās, kuras pēc tam turpina dalīt ģimenes mantinieku starpā. Tas neveicina saimnieciskos apstākļus, kas varētu nodrošināt iespējas un motivāciju izglītoties latgaliešu jaunajai paaudzei, veidot kopējo pašapziņu.

 

Dzimstība Latgalē bija augsta, un tradīcija zemi dalīt vienādās daļās starp dēliem neveicināja jaunu saimniecību veidošanos.

Aizlieguma laikā tapušās grāmatas

Latgales teritorijā īstenoja rusifikācijas politiku un mācības skolās notika tikai krievu valodā. Tomēr latgaliešu valoda netika aizmirsta, jo lasītprasmi bērni apguva mājās no lūgšanu grāmatām. Par spīti drukas aizliegumam, Latgalē grāmatas izplatīja.

Tās šeit nonāca vai nu nelegālā ceļā, vai tika uz vietas ar roku pārrakstītas.

  • Ar roku pārrakstīta grāmata

  • Lūgšanu grāmata latgaliešiem

 

Lielākais pārrakstītājs – Andrivs Jūrdžs 

Andrivs Jūrdžs (1845.-1925.) ir zināmākais grāmatu pārrakstītājs Latgalē drukas aizlieguma gados. Skolu nav apmeklējis, lasīt iemācījusi māte. Pašmācības ceļā iemācījies rakstīt un apguvis vairākas svešvalodas. Ar roku sarakstīja vairāk nekā 20 biezu sējumu, dažu pat ap 1000 lappušu, kā arī plānākas burtnīcas un atsevišķas lapiņas. (Foto: Latvijas Nacionālā bibliotēka). 

Jūrdža noformētajā kalendārā katras dienas datumiem cipari izgriezti no iespieddarbiem. Kalendārā apkopoti padomi zemniekiem, smiekla stāstiņi un tautasdziesmas.

 

Pilns raksts pieejams:  Latvijas Sabiedriskie mediji