#8 Latgales kongresa vēsturiskais lēmums – latgalieši apvienosies ar pārējiem latviešiem

15.03.2017.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji

Autori: Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studija 

1917. gada  9. un 10. maijā, pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī, Rēzeknē notikušajā Latgales kongresā emocijas kūsāja. Gan pašu delegātu vidū, gan arī pie kongresa norises vietas sapulcējušos iedzīvotāju pūļos. Atmosfēra bija nokaitēta, tāpēc nācās lēmumu galīgo pieņemšanu atlikt uz nākamo dienu.

 

Pirmo kongresa dienu aizvadīja kinoteātrī "Diāna". Otrās dienas sanāksme notika pavisam netālu Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās. Mūsdienās šeit atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola. Otrajā dienā delegāti bija sapulcējušies uz rezolūcijas pieņemšanu.

  • Rēzeknes Tirdzniecības skolas ēka, kur 1917.g. 10. maijā (27. aprīlī) notika Latgales kongresa otrā diena. Foto uzņemts 20.gs. 20. gados. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

Francis Kemps un viņa domubiedri nepiedalījās lēmumu pieņemšanā. Arī vairāki Franča Trasuna atbalstītāji bija pametuši Rēzekni, baidīdamies par savām dzīvībām, jo kongresa pirmajā dienā atsevišķi delegāti bija piedzīvojuši uzbrukumus.

Dalībnieku atmiņās lasāms, ka kādu no delegātiem iemeta Rēzeknes upē, kādam mācītājam meta ar akmeni, bet citam sita ar rungu.

Tomēr vairāku delegātu nepiedalīšanās netraucēja pieņemt rezolūciju.

 

Kongress pieņēma astoņu punktu rezolūciju

Latgales kongress pieņēma astoņu punktu rezolūciju. Tās oriģināls nav saglabājies, pieņemtie lēmumi zināmi no publikācijām presē un norakstiem. Profesors Josifs Šteimans rakstījis, ka Latgales kongresa lēmumiem nebija juridiska spēka. Tā bija deklarācija par latgaliešu politiski aktīvās daļas vēlmēm.

Latgales Pagaidu zemes padomes darbs sekmēja Latvijas proklamēšanu

Rezolūcija paredzēja izveidot Latgales Pagaidu zemes padomi. Tajā vietas paredzēja ne tikai latgaliešiem, bet arī šeit dzīvojošajiem krieviem, ebrejiem un poļiem.

Kongresā izveidotā Latgales Pagaidu zemes padome kopā ar pārējo novadu pašpārvaldes institūcijām līdzdarbojās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes darbā un sekmēja Latvijas proklamēšanu.

  • Latgales kongresa delegāti, kuri pieņēma rezolūciju 1917. gada 10. maijā. Francis Kemps ar domubiedriem attēlā nav redzams. Fotogrāfijā līdz mūsdienām ir atpazīta tikai daļa delegātu. (Foto: Vl. Lōča Latgaliešu rakstniecības muzejs).

Uz Latgales kongresa lielo nozīmi Latvijas vēsturē norāda Daugavpils Universitātes asociētais profesors Henrihs Soms:

Latgolys kongress ir Latvejis vaļsts suokumi. Nāatkareibys reitausma. Tys paruoda, ka Latvejis vaļsts ļūti mierķtīceigi veiduojēs. Pakuopeniski, nu vīna pūsma ūtrā tyka brugāts ceļš iz naatkareibu.

Līdz neatkarīgai un brīvai Latvijai bija ejams grūts ceļš. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas sekoja Neatkarības karš un Latgales atbrīvošana no boļševikiem.

 

Pilns raksts pieejams: Latvijas Sabiedriskie mediji