Latvijas valsts simtgades nozīmīgākā iniciatīva - bērniem un jauniešiem „Latvijas skolas soma”

16.02.2017.

Iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēnu. Līdz ar 2018.gada septembri, tā sniegs iespēju ikvienam mūsu valsts skolēnam klātienē izzināt un pieredzēt mācību programmā ietvertās Latvijas dabas un kultūras vērtības, kā arī iepazīt zinātniskos sniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Integrētās mācību programmas izveidei, transporta un ieejas biļešu segšanai paredzēti 13,5 miljoni (jeb 40%) no valsts simtgadei plānotā papildu finansējuma piecu gadu periodā.

„Latvijas skolas somas” finansējumu - 14 eiro skolēnam ik gadu - plānots novirzīt pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam, lai tās kopā ar skolām plānotu efektīvāko līdzekļu izlietojumu.

Pērn veikts apjomīgais pētījums apliecināja, ka piektā daļa Latvijas skolēnu gada laikā nav bijuši nevienā kultūras un novadpētniecības pasākumā ārpus savas skolas - par lielākajiem šķēršļiem kultūras, dabas mantojuma un citu sasniegumu izziņā tika atzīti transporta izdevumi un biļešu cenas. Turklāt līdz šim ārpusklases aktivitātes, t.sk. kultūras un vēstures iepazīšana lielā mērā bija atkarīga no skolotāja zināšanām vai iniciatīvas līmeņa. Minētās problēmas risinās „Latvijas skolas soma”, nodrošinot finansējumu un piedāvājot metodiski precīzu, izglītojošu skolēniem apmeklējamo notikumu klāstu.

„Latvijas skolas soma” paredz, ka bērni no attālām Latvijas vietām dosies, piemēram, uz Latvijas Nacionālo teātri - vietu, kur dibināta Latvijas valsts, vērs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja durvis, rīdzinieki apmeklēs Daugavas lokus un Rotko mākslas centru, vidzemnieki klausīsies mūziku Liepājas jaunajā koncertzālē u.tml.

„Viena no brīnišķīgākajām dāvanām valsts simtgadē, ko varam nodrošināt, ir padarīt pieejamus mūsu valstij un tautai nozīmīgus objektus mūsu bērniem, tādējādi nodrošinot, ka viņi gūst priekšstatu par mums nozīmīgām lietām,” norāda projekta „Latvijas skolas soma” patrons, Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Visas simtgades norises veidotas, lai nostiprinātu esošās un radītu jaunas, paliekošas vērtības nākotnei, kā arī aizsāktu ilgtermiņa aktivitātes, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un jauniešiem visos Latvijas reģionos.

„Simtgade ir impulss paliekošu vērtību radīšanai, tādēļ lielāko dāvanu valsts dzimšanas dienā vēlamies sniegt visiem Latvijas bērniem un jauniešiem. „Latvijas skolas soma” sniegs iespēja pieredzēt Latviju ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīves vietas vai vecāku finansiālajām iespējām. Piederības sajūta savai zemei un valstij veidojas aktīvi līdzdarbojoties un piedzīvojot dabas un kultūras vērtības klātienē,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

„Šī pieeja un ieguldītais darbs ir piemērs, kas sniedz priekšstatu par nozīmīgāko pārmaiņu projektu, Latvijas izglītības sistēmas pārejai uz kompetenču apguvi, kuru skolās sāksim ieviest jau no 2018. gada. Mūsdienīga pieeja, ka mācības nenotiek tikai klasē, praktiska pieredze dod lielāku atdevi, tādēļ mēģināsim rast iespēju, lai arī pēc simtgades „Latvijas skolas soma” tiktu integrēta skolu programmā,” norāda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Kā uzsver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: „Muzeja apmeklējums ir jaunas pieredzes iegūšana, kas tik būtiska ir tad, kad notiek cilvēka un viņa personības izaugšana. Ļoti gribētos, lai māksla kļūtu par jebkura jauna cilvēka augšanas procesa sastāvdaļu. „Latvijas skolas soma” veicinās biežāku arī muzeja apmeklējumu, tas ir ārkārtīgi vērtīgi, taču jāatzīst, ka lielā apmeklētāju skaita dēļ esam bijuši spiesti apmeklētājiem, tostarp skolēnu grupām, atteikt vai lūgt gaidīt rindā mēnesi uz priekšu. Tādēļ ļoti būtiski šī projekta ietvaros izvērtēt esošo muzeju un citu iestāžu kapacitāti un domāt par tās ceļšanu.”

Darbs pie projekta izstrādes Kultūras ministrijas vadībā norisinās vairāku gadu garumā. „Latvijas skolas soma” metodoloģija un starpdisciplinārā pieeja balstās Norvēģijas pieredzē, kur līdzīga iniciatīva tiek īstenota jau kopš 2001.gada, kā arī Portugāles, Lielbritānijas, Vācijas un citu valstu pieredzes analīzē. Trīs novados – Rīgā, Brocēnos un Daugavpilī – astoņās skolās ir noslēdzies pilotprojekts.

2016.gada septembrī – decembrī veiktie pilotprojekti apliecināja, ka, efektīvi plānojot finanšu resursus un darbības, iespējams panākt būtiskas izmaiņas. Piemēram, Brocēnu novadā pilotprojekta norisēs piedalījās apmēram 600 skolēnu – gandrīz visi novada vispārizglītojošo skolu skolēni, aptverot teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, laikmetīgās dejas, arhitektūras, kino, literatūras, kultūras mantojuma un sava novada iepazīšanu.

Iniciatīvas „Latvijas skolas soma” nepieciešamību pamato ne vien teorētiskās atziņas, bet arī vairāki veiktie pētījumi. Apkopojot vairāk nekā 670 valsts, pašvaldību un nevalstisko kultūras institūciju sniegto informāciju, izkristalizējās fakts, ka kopumā kultūras piedāvājums ir plašs, bet tas ļoti nevienmērīgi pārklāj dažādas mākslas un kultūras nozares vai segmentus. Vismazākais piedāvājums šobrīd ir no koncertorganizācijām un teātriem, kā arī dizaina, arhitektūras un dejas jomām, turklāt vēl mazāk ir tieši pusaudžu auditorijai piemērotu piedāvājumu.

Savukārt vairāk nekā 170 skolu sniegtās atbildes Latvijas Kultūras akadēmijas veiktā pētījuma ietvaros apliecina, arī esošā piedāvājuma izmantošana ir nesistemātiska un nekoordinēta; bieži vien atkarīga no skolotāja zināšanām vai iniciatīvas līmeņa, jo nav skaidra uzstādījuma, ka kultūras un vēstures iepazīšana darbībā ārpus klases ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Kā šķērslis parādās arī finanšu nepietiekamība, un tas viss kopā rada noteiktu skolēnu grupu diskrimināciju. Vairāk nekā 20% skolēnu mācību gada laikā nav piedalījušies nevienā ar kultūras un novadpētniecības iepazīšanu saistītā pasākumā ārpus skolas.

Lai varētu nodrošināt integrētu mācību procesu, nepieciešams radīt daudzveidīgu izglītības programmu atšķirīgiem vecumposmiem. Jaunu pakalpojumu radīšanai jau martā izsludinās Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursu tādu profesionālu mazo formu skatuves mākslas (teātra, mūzikas, dejas, cirka, vairāku jomu apvienojuma) projektu radīšanu, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju.


Papildu informācija:
Linda Pastare
Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
67330339, 29374438
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
www.lv100.lv