Burtnieku pils tīstokļus meklējot

No 2017. gada marta līdz 2018. gada martam sadarbībā ar Burtnieku novada sociālo dienestu starptautiska mākslinieku un teorētiķu grupa kopā ar novada iedzīvotājiem dejas, mūzikas, mākslas, filozofijas un literatūras lekcijās, darbnīcās un meistarklasēs, kā arī kopīgi darītos praktiskos darbos un sarunās ar dažādu jomu cilvēkiem mēģinās noskaidrot, kādas gudrības jāatrod Burtnieku grāmatās, lai Gaismas pils reiz celtos augšup. Būsim vērīgi un ļausim dalībnieku darītajam un teiktajam ietekmēt nodarbību saturu, uzsverot kopīgus meklējumus. Mākslinieki un Burtnieku iedzīvotāji mācīsies viens no otra zināšanām, pieredzes un savstarpējās saskarsmes. Ikviens iesaistītais domās par to, ko vēlas sasniegt, pārējie grupas dalībnieki palīdzēs atrast mazās lietas, kuros sapņi kļūst par realitāti. Vēlos, lai pasaulē nav kara, tāpēc vispirms jābeidz sist savu suni.

Burtnieku gudrības darbnīcas notiks 6 reizes. Noslēgumā, 2018. gada martā, risināsies trīs dienu tikšanās un mošanās svētki, kur kopīgi piedzīvosim un pārdomāsim gada laikā notikušo. Nodarbībās katrā no pagastiem piedalīsies līdz 20 dalībniekiem – sociālie darbinieki, viņu klienti un citi, kas pieteikušies pēc publiska uzaicinājuma. Atlases kritērijs – kaut neliela vēlme piedalīties, uzzināt ko jaunu, uzdot jautājumus un meklēt atbildes. Aktīvi iesaistīsies līdz 120 Burtnieku iedzīvotāji. Noslēguma svētkos būs klāt kādi 250 cilvēki.

Varbūt tieši tikšanās ar dažādu paaudžu cilvēkiem, kuri nonākuši sarežģītā materiālā un emocionālā stāvoklī var palīdzēt uzcelt Burtnieku pili? Vientuļā māte ar sešiem bērniem, kuriem sociālā darbiniece ved ēdienu, lai līdz pirmdienai nenomirtu badā. Bērni ir priecīgi un zinātkāri. Vecīši, kuri reiz karoja par Latviju, reiz sēdēja pie barikāžu ugunskuriem. Labprāt par to kādam pastāstītu. Jaunie un spēcīgie, kas reiz vīlās un nespēja palūgt palīdzību, tāpēc vairs nekam, izņemot pabalstu, netic. “Jums paldies! Man tāpat nav, ko darīt” saka mana ciema dzērājs, kad esmu lūgusi viņam palīdzēt uznest mēbeles. Varbūt šie cilvēki zina, kāpēc senie gudrības tīstokļi paliek zuduši un kā tos atrast? Kā viņi sajūt Latvijas valstsgribu un piederības sajūtu? Ko gaidīja no neatkarības atjaunošanas, kā sajūt savu vietu Latvijā? Par ko sapņo tie, kam pirmajā klasē burkšķ vēders? Kas pietrūkst, lai būtu vieglāk, labāk un jēdzīgāk? Projekta mērķis ir noskaidrot, vai regulāras attiecības ar māksliniekiem, dalība darbnīcās, iespēja izmēģināt dažādas jaunas un neierastas lietas, labāk iepazīt savu ķermeni, saskarties ar viedokļu dažādību un pasniedzējiem no ārvalstīm kaut ko maina valdošajā noskaņā. Visu dokumentēsim un analizēsim, meklējot atbildes uz jautājumiem par patriotismu, sava novada un valsts mīlestību, pagātnes notikumiem un elkiem, nākotnes sapņiem, reālajām iespējām un ticību pārmaiņām. Mākslinieku grupa centīsies saprast arī to, kā tiek uztvertas dažādas laikmetīgās mākslas formas, kādi ir kultūras vērtību veidošanās mehānismi un atsauces individuālā, reģionālā, nacionālā un globālā līmenī.

Ikviens Latvijas iedzīvotājs var teikt ES ESMU LATVIJA. Manas domas ir Latvija un mans ķermenis ir Latvija. Arī manas bailes, mana nezināšana, nabadzība, izmisums, vientulība un bezspēcība ir Latvija. Es negribu, lai Latvija ir tāda, bet nezinu, ko darīt. Es neprotu, man nav spēka, mani nekas neinteresē, es neko negribu. Šie cilvēki bieži ir neredzami, bet arī viņi ir Latvija. Latvija nav tikai tas, ko patīk redzēt un uz ko ir viegli skatīties. Kamēr visu neredzēsim skaidrām acīm, tikmēr Burtnieku pils dusēs un tīstokļu gudrība paliks neizlasīta. Cilvēki lauku reģionos, īpašie tie, kas ir sociālā dienesta redzes lokā, ietekmē kopējo noskaņu novadā, liek runāt par bezcerību un pagrimumu, veicina neiecietību, jo paši vien esot vainīgi. Katrs aizvien vairāk par sevi.

ES VARU DAUDZ. ES VARU PRASĪT PALĪDZĪBU, pirms salūztu pavisam. Ticība savam spēkam, iespējām un pārmaiņām un spēja palūgt palīdzību, kad tā nepieciešama, – ir divas galvenās vērtības, kurās Burtnieku novada sociālais dienests un biedrība “LAUKKU” redz gaišā vēstījuma ES ESMU LATVIJA tapšanu tajos ļaudīs, kuriem šodien neklājas viegli. Tad to balsis, kuri jau šodien var lepni skandēt ES ESMU LATVIJA, arī skanēs daudz dzidrāk.

Biedrība “LAUKKU” redz, ka ilgstošs starptautiskas grupas dialogs ar viena novada iedzīvotājiem, kas skar sadzīvi, politiku, kultūru, cieņpilnu attieksmi pret savu sirdi, prātu un ķermeni, sakops un bagātinās Latvijas kultūrvidi, veicinot cieņu pret visiem sabiedrības locekļiem, neskatoties uz viņu atšķirīgumu. Novada iedzīvotājiem ir pieaugusi pašapziņa, gūta pieredzes, iepazīti dažādi cilvēki. Izrādes dzīve nav tik slikta un garlaicīga. No pārtikas pakas var tik daudz ko garšīgu pagatavot, īpaši ja pašam ir savs garšaugu dārziņš.