Alūksnē atklāta Latvijas Neatkarības karā kritušajiem somu karavīriem veltīta piemiņas vieta

23. februārī Alūksnē atklāja Latvijas Neatkarības karā kritušajiem somu brīvprātīgajiem karavīriem veltītu piemiņas akmeni pie šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkas, kuras apkārtnē 1919. gada februārī norisinājusies Marienburgas kauja.

Foto: Māris Šļivka

Atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem turpmāk liecinās īpašs laukakmens un informatīva plāksne.

Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas – Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc II Pasaules kara Eiropā. Par akmens atvešanu uz Alūksni rūpējās Neatkarības cīņu tradīciju apvienības, kam ļoti nozīmīga ir dažādās zemēs kritušo tautiešu piemiņas godināšana. Piemiņas vietas tapšanā asociācijas biedri cieši sadarbojušies ar Alūksnes novada pašvaldību, regulāri apmeklējot Alūksni un kopā ar Alūksnes muzeju pētot notikumu norisi.

Uz Alūksni atvestais akmens simboliski pauž divu tautu – somu un latviešu – cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību un 1919. gada 21. februārī “Ziemeļu zēni” piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē.

Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.

Piemiņas vietas atklāšanā pie Alūksnes dzelzceļa stacijas piedalījās Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, viesi no Somijas.

Foto: Māris Šļivka

Vēlāk Alūksnes Kultūras centrā atklāja Alūksnes muzeja veidoto izstādi “No miesta līdz pilsētai”, kas stāsta par Alūksnes izaugsmi no miesta līdz pilsētai un Latvijas Neatkarības kara notikumiem šajā apkārtnē. Muzikāli pasākumus Alūksnē kuplināja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, Kolberģa tautas nama meiteņu trio un Porvoo pilsētas somu vīru kora “Runebergskören BSB”.

Pēcpusdienā piemiņas pasākuma norises turpinājās Jaunalūksnes pagasta Bejā, kur somu karavīru Brāļu kapos notika piemiņas brīdis, pēc tam piemiņas pasākumi turpinājās Bejas pamatskolā ar vēstnieces R. Korpivāras uzrunu, koncertu un Neatkarības cīņu tradīciju asociācijas apvienības pārstāvja Tuomo Juntunena pētniecisku prezentāciju par sadursmēm pie Babeckas (Bejas) un Alūksnes (Marienburgas). Savukārt pēc tam viesi apmeklēja Bejas novadpētniecības centra pastāvīgās vēstures ekspozīcijas un digitālo ekspozīciju “Latvijas Brīvības cīņas Alūksnes pusē”.

Vakarā svētku norises noslēdzās Alūksnes Kultūras centrā ar Porvoo pilsētas somu vīru kora “Runebergskören BSB” un Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” koncertu “Balti jāja karavīri”.

Raksta tapšanā izmantoti Alūksnes muzeja un Neatkarības cīņu tradīciju apvienības materiāli.

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste