Spilgti notikumi valsts simtgades programmā / jūnijs-jūlijs
01.06.2018.Visas Latvijas valsts simtgades programmas norises pieejamas KALENDĀRĀ
Notikumu izlase no "Satori" veidotā žurnāla "Simtgade" otrā numura:
MĒRIJAS CEĻOJUMS
Kristīnes Želves dokumentālā filma
No 2.maija Latvijas kinoteātros
Programmu “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” maijā turpina režisores Kristīnes Želves dokumentālā filma “Mērijas ceļojums” – stāsts par jaunu sievieti Mēriju Grīnbergu, daļu Latvijas muzeju kolekciju: 700 kastes, kuras vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi un bez kuru satura daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas. Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā, kas 1944. gadā devās līdzi vilcienam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki tās centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ; Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Pateicības vietā par paveikto Mērija tika atlaista no darba muzejā, un viņas turpmāko dzīvi pavadīja nerimstošas aizdomas.
Filma meklē atbildes uz jautājumiem: kāpēc jauna, izglītota sieviete no inteliģentas dzimtas ar tuviem radiem Rietumos atgriezās PSRS? Kā viņa varēja turpināt dzīvi šeit, kad ģimenes dzīvoklis bija pilns ar svešiniekiem, bet pašai vajadzēja strādāt rūpnīcā? Par jaunās dzīves paradoksiem liecina Mērijas mātes dienasgrāmatas, kas kolorīti atklāj gan dzimtas, gan Latvijas valsts vēsturi. Pats Mērijas ceļojums līdz šim bija noslēpums un mīkla, kas tiek atrisināta filmā. Šis ir stāsts par dzīvesspēku, pašaizliedzību, inteliģenci un izturību, kas palīdzējusi izdzīvot latviešu tautai un tās kultūrai.
LATVIJAS GADSIMTS
Muzeju kopizstāde
No 4.maija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā
“Latvijas gadsimts” ir lielākā muzeju kopizstāde pēc valsts neatkarības atjaunošanas – tās veidošanā iesaistījušies 63 valsts, pašvaldību un privātie muzeji. Izstādē vienkopus var apskatīt izcilas vēstures liecības no visas Latvijas. Kopumā eksponēti 1500 priekšmeti, ar kuru palīdzību iespējami daudzveidīgi tiks atspoguļota Latvijas valsts vēsture simts gadu garumā, – to vidū ir gan fotogrāfijas un dokumenti, gan mēbeles, apģērbs, sadzīves lietas, nauda, apbalvojumi un citas liecības.
Saturiski izstāde aptver visus Latvijas valstiskuma vēstures posmus. Tajā iekļauti dažādu laikmetu politiskie konteksti, katram laikposmam raksturīga kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoša laikmeta aina un dzīvesstāsti. Izstādi apmeklētājiem tuvāku padara personiskie stāsti – no pagājušā gada novembra ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja iesūtīt sev vai savai dzimtai nozīmīgu fotogrāfiju “Gadsimta albumam”, pievienojot arī īsu aprakstu. Augšupielādētie stāsti un attēli līdzās izstādē piedāvātajiem dzīvesstāstiem veido Latvijas vēstures panorāmu.
DZIMUŠI LATVIJĀ
Koncertcikls
Lielajā ģildē, Latvijas Nacionalajā operā un baletā, Dzintaru koncertzālē, Ventspils teātra namā “Jūras vārti”, Liepājas koncertnamā “Lielais dzintars”, Cēsu pils parkā
“Dzimuši Latvijā” ir koncertu cikls, kura laikā notiek tādu izcilu Latvijas mākslinieku koncerti, kas savu meistarību un atzinību ir nostiprinājuši ārpus Latvijas robežām. 4. maijā Lielajā ģildē notiks koncerts “Svētki ar orķestri”, kurā latviešu komponistu mūziku un oriģināldarbu pirmatskaņojumus izpildīs apmēram 700 dalībnieki no 23 Latvijas labākajiem bērnu un jauniešu simfoniskajiem orķestriem un kamerorķestriem. 13. maijā Latvijas Nacionālajā operā un baletā uzstāsies izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un vācu vijolnieks Franks Pēters Cimmermanis. Koncertā būs dzirdami Sergeja Prokofjeva, Džoakīno Rosīni, Riharda Štrausa un Morisa Ravēla skaņdarbi.
20. jūnijā Dzintaru koncertzālē ciklu turpinās latviešu mecosoprāns Elīna Garanča kopā ar pasaulslaveno orķestri “Vīnes filharmoniķi” un venecuēliešu diriģentu Rafaelu Pajare. Programmā skanēs Ludviga van Bēthovena, Gustava Mālera un Bēla Bartoka darbi.
19. jūlijā Ventspils teātra namā “Jūras vārti”, 20. jūlijā Liepājas koncertnamā “Lielais dzintars” un 22. jūlijā Cēsu pils parkā ar opermūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu “Salut d’Amour” uzstāsies izcilā Latvijas operdziedātāja Marina Rebeka, diriģents Karels Marks Šišons un Rīgas Festivāla orķestris. Savukārt 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē projekta “Dzimuši Latvijā” laikā izveidotais Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris muzicēs kopā ar izciliem, Latvijā dzimušiem un pasaulē atzītiem mūziķiem – Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu un Vinetu Sareiku. Koncerta programmu Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris gatavos sadarbībā ar Latvijā pazīstamiem profesionāliem mūziķiem un diriģentu, Berlīnes Komiskās operas muzikālo vadītāju Aināru Rubiķi.
Baltu ciltis
Raita un Laura Ābeļu dokumentālā filma
No 16. maija Latvijas kinoteātros
Programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” tapusī populārzinātniskā filma “Baltu ciltis” caur vēsturiskām rekonstrukcijām, inscenējumiem, datoranimāciju un zinātnisko ekspertu aizkadra komentāriem ļauj iepazīt Eiropas pēdējos pagānus – 13. gadsimta baltu tautas, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes, apceļo zemes, ko apdzīvo kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši. Līdz ar viņu skatītāji iepazīst šī reģiona kultūras specifiku un gūst nelielu ieskatu latviešu senču dzīvē: ko viņi darīja, kā viņi dzīvoja, kam viņi ticēja, un kas viņus darīja spēcīgus? 2015. gadā brāļi Ābeles uzņēma populārzinātnisko īsfilmu “Kurši”, kas festivālā “Lielais Kristaps” ieguva labākās īsmetrāžas dokumentālās filmas balvu. Pie jaunās filmas viņi strādā kopā ar scenārija autoru – filozofu un mitoloģijas pētnieku Tomu Ķenci.
Balta vārna melnā krāsā
Izrāde
No 20. maija Dailes teātrī
2016. gada beigās Dailes teātris, reaģējot uz tobrīd īpaši saasināto bēgļu krīzi, izsludināja oriģināldramaturģijas lugu konkursu “Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās”. Konkursa mērķis bija mudināt Latvijas dramaturgus radīt darbus, kas veicinātu diskusiju par attiecībām, konfliktu un iespējamo sintēzi starp savējo/svešo, mājām/emigrāciju, apliecinājumu/noliegumu. Konkursā pirmo vietu ieguva Alekseja Ščerbaka luga “Līvbērze”, kas no 20. maija būs skatāma Dailes teātra Mazajā zālē ar nosaukumu “Balta vārna melnā krāsā”. Izrādi, kas žanriski nodēvēta par “šodienas drāmu”, veido režisors Intars Rešetins, un tās darbība risinās kādā Latvijas pilsētā, kur dzīvo parasta ģimene. Viss mainās, kad tajā negaidot ienāk sīrietis. “Nekas vairs nav kā agrāk. Baltajiem vīriešiem acīs parādās bailes. Ģimene vairs nevar visi kopā sēdēt pie viena galda. Izrādās, ka dzīve nav iekārtota pēc noteikumiem. Žēl,” vēsta izrādes pieteikums.
Tradicionālais un laikmetīgais Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles galvenā izstāde "IDENTITĀTE / IDENTITY"
No 6. jūnija līdz 16. septembrim
LNMM Izstāžu zālē “Arsenāls”
Šīgada Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” devīze ir “Identitāte”, un tās galvenais notikums ir mākslinieciski un rofesionāli augstvērtīga izstāde, kas atspoguļos inovatīvās laikmeta parādības un tendences tekstilmākslas un šķiedras mākslas nozarē Eiropā un pasaulē. Pēc starptautiskas žūrijas lēmuma tajā piedalās 88 mākslinieki no 26 valstīm – Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Apvienotās Karalistes, Izraēlas, ASV, Krievijas, Japānas u.c. Viesmākslinieku statusā ir divi pasaulē slaveni tekstilmākslinieki: Šīla Hiksa (Francija/ASV) un Džons Eriks Rīss (ASV). Izstādi papildina ievērojamās poļu mākslinieces, klasiķes Magdalēnas Abakanovičas (1930–2017) darbi.
Līdztekus triennāles pamatizstādei, kas skatāma izstāžu zālē “Arsenāls”, paredzēti vairāki satelītpasākumi: “Le Mobilier National” (Parīze, Francija) viesizstāde “Gobelēnu krāsas” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Egila Rozenberga personālizstāde “Transfigurācija” LNMM, Ievas Krūmiņas, Rolanda Krutova un vairāku citu mākslinieku personālizstādes Rīgas galerijās. Notikumu papildinās LMA studentu un mākslinieku radošās darbnīcas, kurās aktīvi varēs iesaistīties arī skatītāji, un vērienīga divu dienu starptautiskā konference mākslas muzejā “Rīgas Birža”. Konferencē uzstāsies vieslektori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV, Apvienotās Karalistes, Somijas, Zviedrijas, Francijas u.c. valstīm.
Lampa
Sarunu festivāls
29. un 30. jūnijā, Cēsīs
Vasarā Cēsīs jau ceturto gadu ar mērķi apmainīties domām, asināt prātu un paplašināt redzesloku norisinās sarunu festivāls “Lampa”. Šoreiz festivāls mudina uzticēties, jo, spriežot pēc SKDS veiktā pētījuma datiem, 52% Latvijas iedzīvotāju uzskata,ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr gatavi pilnībā uzticēties ir vien 5%. Turklāt lielāko neuzticību izjūtot kurzemnieki, savukārt visvairāk uzticas Rīgā dzīvojošie.
“Mēs dzīvotu daudz labāk, ja spētu izteikt viedokli bez pārmešanas, spētu uzklausīt bez aizspriedumiem un mācētu vairāk uzticēties kā draugam, tā ģimenei un valstij kopumā. Šis festivāls dod iespēju sarunāties, pierādīt sevi un kopīgi valstī iedegt to gaišo, kas nepieciešams, lai radītu augsni vēl labākiem nākamajiem simts gadiem,” stāsta festivāla “Lampa” direktore Ieva Morica.
XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki
No 30. jūnija līdz 8. jūlijam, Rīgā
Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošo XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta dziesmu un deju svētku tradīciju.
Septiņās dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.
Daudzos maksas un bezmaksas pasākumus klātienē varēs vērot 500 000 apmeklētāju.
Svētku atklāšana notiks 1. jūlijā ar garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā, kam sekos svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām. Krāšņos tautastērpos ģērbto dalībnieku vairāku stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu atklāšanas pasākumu.
Nozīmīgākie svētku pasākumi ir deju lieluzvedums “Māras zeme” Daugavas stadionā, kur ap 17 000 dejotāju caur kustību, soļu ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu izstāstīs Latvijas bagāto vēsturi, un noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē, kur 12 000 dziedātāju kopkoris trīs stundu garā koncertā izpildīs latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākos darbus. Noslēguma koncerts pāries sadziedāšanās naktī, skatītājiem pievienojot arī savas balsis, un turpināsies līdz pat rīta gaismai.