Zviedrijas latviešu īpašais valsts svētku raidījums "Latvijas valsts svētki Zviedrijā"

Zviedrijas latviešu mājās Latvijas 102. dibināšanas gadadiena šogad ienāca digitāli ar īpašu valsts svētku video raidījumu “Latvijas valsts svētki Zviedrijā”. 

Vairāk nekā stundu garais raidījums sākas svinīgi un oficiāli – ar valsts prezidenta Egila Levita uzrunu diasporai, Latvijas himnu "Dievs, svētī Latviju!" un Latvijas vēstnieka Zviedrijā Marģera Krama uzrunu. Pēc īsas intervijas ar vēstnieku raidījums ved skatītājus virtuālā ceļojumā, iepazīstinot ar latviešiem dažādos Zviedrijas reģionos. Zviedrijas latvieši dzied, dejo, māca bērnus latviešu sestdienas skoliņās, darbojas sabiedriskās organizācijās, sanāk kopā pasākumos visā Zviedrijā – Stokholmā, Malmē, Gēteborgā, Ērebrū, Upsalā un Zviedrijas ziemeļos, turot godā latviešu valodu un kultūru. 

Pandēmijas apstākļos daļa raidījuma sižetu ir veidoti attālināti, tāpēc īpaši jāizceļ saruna ar Viktoriju Apenīti, kura vairāk nekā 90 gadu vecumā joprojām turas stalti un intervijā dalās atmiņās par Teodoru Reiteru. Viņa Stokholmas latviešu korī dzied jau kopš 1949. gada.  

Raidījums ierakstīts improvizētā televīzijas studijā – Latvijas vēstniecības telpās Stokholmā. Raidījuma vadītāju lomās ir Austra Krēsliņa un Dace Vinklere, kas ilgus gadus darbojušās Zviedrijas radio, tomēr video raidījuma vadītājas krēslā iejūtas pirmoreiz, un Didzis Urtāns, kas nesen beidzis Stokholmas latviešu sestdienas skolu un ikdienā mācās parastas Zviedrijas skolas 9. klasē.

Raidījumu caurvij izcilā Zviedrijas latviešu dzejnieka Jura Kronberga dzeja, kas nemanāmi iezogas raidījuma vadītāju sacītajā, un uz brīdi ieskatāmies lielā latviešu un zviedru gleznotāja Lara Strunkes pasaulē. Abas nozīmīgās Zviedrijas latviešu personības šogad aizgājušas mūžībā, atstājot nepārvērtējamu mantojumu.

Agnese Blaubārde, idejas autore un radošās grupas vadītāja, atzīst:

"Ar šo raidījumu mūsu mērķis ir dot iespēju Zviedrijas latviešiem satikties un svinēt Latvijas svētkus kopā, pat ja pandēmijas apstākļos esam katrs savās mājās pie ekrāna. Veidojot raidījumu, ņēmām vērā visus ierobežojumus. Tas nebija viegli, jo nemitīgi mainījās plāni un iespējas. Esmu pateicīga par iespēju un uzticēšanos visiem iesaistītajiem un apmierināta ar paveikto. Ceru, ka tas iedvesmos arī skatītājus."

"Latvijas valsts svētku pasākumi Stokholmā un citur Zviedrijā ir notikuši jau kopš 1945. gada. Esmu ārkārtīgi pateicīga visiem, kas nepadevās un atrada jaunas formas un veidus, kā turpināt šo nozīmīgo tradīciju," piebilst Austra Krēsliņa, Valsts svētku rīcības komitejas vadītāja. 

Raidījuma scenārija autore Signe Rirdance uzsver: "Mums ir svarīgi, lai raidījums sasniegtu ne tikai Zviedrijas latviešu sirdis, bet spētu uzrunāt arī Latvijas latviešus – mūsu tuviniekus, draugus, visus līdzcilvēkus. Mēs ceram, ka raidījums radīs svētku noskaņu, reizē ļaujot uzzināt ko jaunu, un liks ikvienam aizdomāties par savu saiti ar Latviju."

Raidījuma veidotāji saka paldies Latvijas vēstniecībai Zviedrijā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Zviedrijas latviešu apvienībai un tās nodaļām, kā arī visiem Zviedrijas latviešiem un Latvijas draugiem, kas atbalstīja šo raidījumu un piedalījās tā veidošanā.

Svētku raidījumu veidoja radošā grupa: Agnese Blaubārde, Austra Krēsliņa, Dace Vinklere, Didzis Urtāns, Ervings Znotiņš, Signe Rirdance. Raidījuma sagatavošanu atbalstīja Valsts svētku rīcības komiteja Stokholmā.