Kalendārs

Latvijas Mākslas akadēmijas Ārlietu un izstāžu daļa izsludina konkursu par iespēju rīkot studentu darbu izstādi Akadēmijas jubilejas gadā.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki organizē plašus pasākumus visā Latvijā, godinot Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgadi.

Vēsturisko liecību izstāde „Mēs gribam būt brīvi, mēs būsim brīvi!” ir veltīta Latvijas valsts tapšanai, kontekstā parādot kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju, kā arī Poliju un Somiju.

Latvijas Kara muzeja ekspozīcija “Latvijas valsts izveidošana un neatkarības karš. 1918–1920” ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.

Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar Latvijas goda konsuli Vācijā Dr. Sabīni Zommerkampu-Homani izrādīs izstādi "Latvijas gadsimts" trīs Vācijas pilsētās - Gīterslo, Borgholchauzenā un Hamburgā.

“Literatūre – ceļojums ar rakstniekiem” ir dokumentāls ceļojumu seriāls, kurā 8 mūsdienu latviešu rakstnieki kopā ar žurnālistiem Martu Selecku un Gustavu Terzenu, dodas ceļojumā uz vietām, kurās dzīvojuši vai par kurām rakstījuši aizgājušo laiku latviešu autori.

29. janvāris Skrundā pulcē dažādu paaudžu cilvēkus. Šajā dienā 1919. gadā notika Skrundas kauja - pirmā uzvarētā kauja pēc ilgas atkāpšanās. Pieminot stratēģiski svarīgo notikumu Latvijas atbrīvošanas cīņās, Skrundā svin Karoga dienu.

Kopienu teātra projekts "Šekspīrs satiek Blaumani". Tiek radīti vairāki iestudējumi dažādās Latvijas vietās.

Digitālajā platformā LV100.garamantas.lv uzsākts projekts „Simtgades burtnieks”, kurā ikviens var iejusties Krišjāņa Barona ādā un palīdzēt pārrakstīt Latviešu folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Dzintras Žvagiņas dāvana Latvijas 100 gadu jubilejai. Šis fotoprojekts ir iecerēts, kā iepazīstināšana ar jelgavniekiem, kas dzimuši no 1918. līdz 2018. gadam. Katru gadu pārstāv vismaz viens cilvēks.

Projekta ietvaros skolēni veic mērķtiecīgu un ilglaicīgu Latvijas dabas izpēti, dodoties regulāros izzinošos pārgājienos dabā.

TUESI.LV stāsta stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju.

Margarita Stāraste bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā bija saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Ar Stārastes grāmatu varoņiem ir izaugušas vairākas paaudzes (ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē) un viņas grāmatas ir tulkotas vairākās pasaules valodās.

Latvijas valsts simtgadē Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, LLTA "Lauku ceļotājs" izveidojis maršrutus Latvijas apceļošanai – 7 Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus.

Mājaslapa audio-gramata.lv piedāvā iepazīt latviešu literatūras klasiķu biogrāfijas un nozīmīgākos daiļdarbus audioieraksts ikvienam interesentam bez maksas.

Līdz 2019. gada martam programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei gaidāmas 16 pilnmetrāžas filmu pirmizrādes – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas.

Projekta "Simtiem zvaigžņu debesīs" ietvaros notiks tradicionālās mūzikas meistarklases Rietumeiropas valstīs, koklētāju saieti un kopēja CD ierakstīšana. Tā galvenie īstenotāji ir apvienība “Vakareiropas koklētāji”, kurā apvienojušies Rietumeiropā dzīvojošie tradicionālās kultūras entuziasti.

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā Dabas muzejā atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija „Botānika un mikoloģija”. Tajā interaktīvā un estētiski pievilcīgā veidā iespējams izzināt Latvijas augu un sēņu sugu daudzveidību, kā arī iepazīt Latvijai raksturīgākos biotopus – mežu, pļavu un purvu.

Ikviens aicināts bagātināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktu Latvijas valsts simtgadē.

Izrāde veltīta Mihailam Čehovam, kura vārdā nosaukts Rīgas Krievu teātris. Kaut arī izrādes tapšanā izmantoti arhīvu materiāli, tajā mēģināts rast līdzsvaru starp vēsturi un leģendu, starp faktiem un fantāzijām.

347 m2 plaša telpa starptautiskajā lidostā “Rīga” ar mērķi uzrunāt lidostas un Latvijas viesus, sniedzot pirmo iespaidu par Latviju kā daudzpusīgu, modernu, inovatīvu un uz attīstību orientētu Eiropas valsti.

Iepazīt Avotu ielas cilvēkus ir pavisam vienkārši – to var izdarīt, piesekojot Avotu ielas cilvēku sociālo tīklu profiliem. Tas regulāri starp draugu selfijiem un ceļojumu bildēm, slavenību jaunajiem mājdzīvniekiem un vakariņu šķīvjiem ļaus pamanīt arī kādu no mums – Avotu ielas cilvēkiem.

Balets "Antonija #Silmači" ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma, kas radīts, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” motīviem.

No 2018. gada 4. maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, apskatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts”. Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji.

Tēlnieka Kārļa Īles skulpturālā interaktīvā vides objektā aplī ir izkārtoti 10 stilizēti cilvēku tēli, un katrs no tiem balsta 10 akmeņus. Tādējādi 100 akmeņi simbolizē Latvijas pastāvēšanas gadadienu un daudzos ļaudis, kas bijuši iesaistīti Latvijas veidošanā, un uzsver, ka valsti veido katrs no mums — „Es esmu Latvija”.

Alekseja Ščerbaka luga „Balta vārna melnā krāsā” ieguvusi 1. vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne) satikšanās” (2017).

Informatīvā mākslas telpa "Look at Riga" piedāvā daudzdimensiju filmu par Rīgu. Filma veidota kā reāls ceļojums pa pilsētvidi ar lidojuma sajūtām apskatot Rīgu no putna lidojuma.

SIRSAPZIŅAS UGUNSKURS būs pastāvīga vēstures eskpozīcija, kas vēstīs par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam un būs pieejama iekvienam interesentam padomju okupācijas laika īslaicīgās aizturēšanas izolatora telpās, Pils ielas 12 pagalmā Cēsīs.

Izrāde bērniem un viņu vecākiem par puisi, kam dota brīnumaina iespēja ceļot laikā. Šajā ceļojumā viņš satiek savus vecākus un vecvecākus tādā vecumā, kādā tagad ir viņš pats. Puisis satiek savu pagātni un savus senčus – lai atrastu ceļu atpakaļ pats pie sevis un savas būtības.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pieejama Latvijas Kultūras kanona orientēšanās spēles otrā daļa – aizraujošs turpinājums pērn uzsāktajai LKK un bibliotēkas iepazīšanas spēlei.

Par godu Latvijas valsts simtgadei vērienīgs iestudējums par laiku no 1919. gada 7. janvāra līdz 7. jūlijam, kad Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde "Rainis.1918" par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklās apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju.

Latvijas Nacionālais teātris savu 100. sezonu atklāj 13. septembrī ar Raiņa “Pūt, vējiņi!” Elmāra Seņkova režijā. Scenogrāfe un vizuālās koncepcijas autore ir Monika Pormale, izrādē skanēs Imanta Kalniņa mūzika.

Pēc Anšlava Eglīša romāna HOMO NOVUS motīviem veidota filma, kas ar smaidu skatās uz kaislībām 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā jauns, atraktīvs pilsētvides objekts, godinot ārstus, kas devuši lielu ieguldījumu Latvijas sabiedrības ārstniecībā un attīstībā. Objekta izveide turpināsies arī pēc Latvijas simtās gadadienas - līdz brīdim, kad slavas alejā būs uzņemti 100 izcili ārsti.

Modes muzeja otro jubileju un Latvijas valsts simtgadi rīdziniekiem un Rīgas viesiem būs iespēja sagaidīt ar muzeja jauno izstādi "1918. Brīvības šiks".

Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā tiks atklāta izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē.

Nacionālā enciklopēdija ir universāla populārzinātniska enciklopēdija latviešu valodā.

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Alūksnes muzejs veido mākslinieces Austras Lindes tautumeitu miniatūru izstādi. Dziļā cieņā un pateicībā par bezgalīgo dzimtenes mīlestību, izstādi plānots atklāt Austras Lindes dzimšanas dienā, 2018.gada 21.oktobrī, patriotiski sagaidot Latvijas jubilejas mēnesi.

No 23. oktobra līdz 25. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā cikla "Latvijai 100" ietvaros apskatāma tematiska krājuma izlase "No autonomijas līdz neatkarīgai valstij". Ieeja bez maksas.

Stāsts par Žani Lipki un viņa ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā no nāves izglāba vairāk nekā 50 ebrejus.

“TIKS AIZLIEGTS. Baltijas grāmata 1918-1940” nav padomju laikā aizliegto grāmatu izstāde. Nosaukums metaforā norāda uz piecdesmit gadus aizliegto laikmetu, kura liecības tik skaidri atspoguļojas grāmatās. Daudzas no tām klusi turpināja dzīvi neafišētās mājas bibliotēkās un to lasītājiem vēstīja par aizgājušu bagātībām pilnu pasauli.

Stāsti par notikumiem, procesiem un personībām Valmierā Latvijas valsts 100 gadu pastāvēšanas laikā. Arhitektūra, kultūra, sabiedrības dzīve un ideoloģiski, politiski, sociāli nozīmīgais Valmierā katra prezidenta laikā.

Liepājas muzejā apskatāma interaktīva ekspozīcija “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”, kas vēsta par nozīmīgiem vēstures notikumiem Liepājā Latvijas valsts sākotnē.

Carnikavas tautas namā “Ozolaine” notiks Sandras Krastiņas personālizstāde “Viens vienīgs”, kas noslēdz 2016. gadā aizsākto izstāžu ciklu triloģiju “Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi”.

Izstāde sniegs pārskatu par žanra klasifikāciju un attīstību, kompozicionālajiem nosacījumiem un stilistiskajām variācijām, atainos 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, kas, salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir mums pietuvināta laikā.

Izstādē “Kur gūšu Latvijas spēku?”(A.Brigadere) caur četru cilvēku - Ivandes Kaijas, Mērijas Grīnbergas, Klāras Kalniņas, Martas Celmiņas likteņstāstiem tiek iepazītas jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas.

Stāsts par VDK arhīvu un pagātnes izvērtēšanu atjaunotajā Latvijas valstī.

Interaktīva, izglītojoša izstāde, kurā parādīta Latvijas valsts izveide – pirmais Latvijas valsts gads caur Cēsu pilsētas, novada prizmu. Svarīgākās personības un notikumi, kuri veicināja un spēlēja būtisku lomu Latvijas valstiskuma izveidē no 1918. līdz 1919.gadam.

Ekspozīcijā demonstrēts heraldikas lietojums ikdienā, kā arī valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumu paraugi. Īpaša vieta izstādē atvēlēta Latvijas nozīmīgākā nacionālā simbola – valsts lielā ģerboņa tapšanai.

Izstāde “Vienoti dziesmā, dejā un sirdī” ir veltīta vienai no mūsu nozīmīgākajām kultūras vērtībām – Dziesmu un Deju svētkiem. Izstādē muzeja apmeklētājiem būs iespēja iepazīt svētku vēsturi un to nozīmi tautas vienotības uzturēšanā, kā arī piedzīvot svētku īpašo gaisotni izstādes sajūtu telpā.

Izstādes nosaukumā iekļauta atsauce uz Raiņa dzejas krājumu “Gals un Sākums”, kura ievaddaļu “Atjēgšana” pats dzejnieks raksturojis ar vārdiem: ”Cilvēks atjēdz, apzinās nepieciešamību meklēt savas esības jēgu.”

Valmierā, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā izvietota tematiska slēpņošanas spēle “Pa pēdām Jānim Daliņam”. Spēles mērķis ir atraktīvā un neierastā veidā iepazīstināt skolas vecuma bērnus un jauniešus ar Latvijas sporta vēsturi, tādejādi paplašinot viņu redzesloku.

Šīs ekspozīcijas mērķis ir godināt un popularizēt Latvijas olimpiešus un paralimpiešus un viņu ieguldījumu olimpiskajā kustībā.

Izstāde piedāvā miniatūrus stāstus, kas atklāj LNB krājumā esošās liecības par 1918. gadu. Apmeklētāji valsts dibināšanas gada atmosfērā varēs iejusties ar tā laika bērna, politiķa, mūziķa, romantiska mīlētāja un slepenā specfonda darbinieka acīm.

Vizuāla poēma par Latviju kā Saules meitu, kura piedzimst tumsā, tiek nozagta, bet vēlāk atbrīvota, lai uzplauktu kā skaists zieds mūžībā.

Izlases "Latvijas ļaudis" centrā ir cilvēks valstiski un privāti svarīgos notikumos − Latvijas valsts izveidošanā un brīvības cīņās, Dziesmu svētkos, darbā, atpūtas brīžos un citur.

Babītes novada pašvaldības Bibliotēkā Piņķos atklāta jaunrades centra “Gaisma” dalībnieku radošo darbu izstāde, kas veltīta Latvijas simtgadei.

Skolu jaunatnes piederības sajūtas un identitātes veicināšanas pasākumu cikls vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī.

Tiek veidota interneta vietne, kurā atrodama detalizēta informācija par Latvijas pilskalniem, kā arī notiek pilskalnu uzmērīšana un fiksēšana video un foto formātā.

Virtuālā enciklopēdija par medicīnas nozares personālijām un sasniegumiem, veicinot pieejamību medicīnas vēstures izpētei un popularizēšanai.

Interneta vietne ir ceļvedis Latvijas valsts 100 gadu vēstures izzināšanai. Šeit apkopota informācija par nozīmīgākajām apskates vietām, muzejiem un piemiņas vietām Rīgā, kuras glabā Latvijas valsts vēsturei nozīmīgas liecības no valsts dibināšanas līdz mūsdienām.

Tērvetes Trubadūri ir latviešu mūzikas ansamblis Kanādā, kuras velte Latvijas simtgadei ir disks DZIEDAM VISI VIENU DZIESMU. Ierakstā skan dažāda rakstura un dažādu laikmetu latviešu dziesmas, kas apliecina mūsu piederību Latvijai.

Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties īpašā projektā, kura mērķis ir valsts simtgadē apzināt un popularizēt neparastas vietas un cilvēkus.

2019. gadā Latvijas Universitāte svin simtgadi. Šim notikumam veltīts pasākumu kopums norisinās visa gada garumā.

Vasaras piedzīvojumu stāsts par diviem bērniem, runājošu suņu baru un priekšpilsētas glābšanu.

Latvijas Nacionālā teātra simtgadi svinēsim 2019. gada 23. februāra vakarā, taču februāris ir teātra jubilejas mēnesis.

2019. gada 10. februārī aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kas ir bijis viens no būtiskākajiem sasniegumiem pēc neatkarības atjaunošanas.

Grāmatā “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018” apkopota jurista un politologa, Eiropas Tiesas tiesneša Egila Levita publicistika latviešu valodā.

Mūzikls pēc K.Skalbes pasakas "Kā es braucu Ziemelmeitas lūkoties". Jaunu, talantīgu jauniešu kora izpildījumā skanēs "Jumpravas" dziesmas kora pārlikumā, piemēram, "Ziemeļmeita".

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, svarīgi iepazīstināt klausītājus ārzemēs ar mūsu komponistu daiļradi, kas stāsta par mūsu tautas likteni. Tādēļ 2019. gada februārī Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” Elbas filharmonijā uzstāsies kopā ar izcilo ērģelnieci Ivetu Apkalna, kas ir Elbas filharmonijas ērģeļmūzikas galvenā mākslinieciskā vadītāja.

Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar Latvijas goda konsuli Vācijā Dr. Sabīni Zommerkampu-Homani izrādīs izstādi "Latvijas gadsimts" trīs Vācijas pilsētās - Gīterslo, Borgholchauzenā un Hamburgā.

Latvijas Televīzijas seriāls "Sarkanais mežs" būs skatāms no 2019. gada 2. marta. Seriāls top Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Sociāldemokrātu kaujinieks Pelēkais uzsāk dēku ar dekadenti Violetu. Ir 1906. gada novembris, ko Rīgā vēlāk atceras kā vētrainas bohēmas un asiņaina terora mēnesi.

Zinātnisko konferenču cikla "Valsts pirms valsts" V konference par 19.gs. beigu/ 20.gs. sākuma problemātiku; kurators Ēriks Jēkabsons.