Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā

Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā — Latvija 100

Vieta Vilzēnu pamatskolā, Alojas novadā

Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā — Latvija 100

Datums:01.03.2018

Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā — Latvija 100

Laiks:10:00

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projekta “Neredzamā bibliotēka” pasākums "Fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas bibliotēka Braslavas muižā" Vilzēnu pamatskolā 1. martā plkst. 10:00. 

PROGRAMMA

Gundars Plešs, Limbažu muzeja galvenais speciālists. Braslavas kungu nama pārbūves peripetijas 20. gadsimta I ceturksnī. Arhitekta vīzija un vietas konteksts.

Braslavas muižas koka kungu nams izplēnēja sārtā 1919. gadā. Tā pastāvēšanas vēsture uzdod daudz jautājumu, uz kuriem sarežģīti rast atbildes. G. Plešs sniegs ieskatu galvenās ēkas būvvēstures faktu šķetināšanā, un ieskicēs muižnieka H. fon Ceimerna-Lindenstjerna (Ceumern – Lindenstern) laiku un arhitekta un restauratora V. L. Bokslafa (Bokslaff) domas radošo lidojumu, piedāvājot pārveidot senāko būvi par komplicētu, ekscentrisku villu ar dažādām torņveida izbūvēm.

Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vēsturniece. Paaudžu likteņi Braslavas muižas grāmatās

Braslavas muižas bibliotēkas grāmatās fon Ceimernu-Lindenstjernu dzimtas vēsture atklājas sākot ar 1800. gadu un noslēdzas 1919. gadā. Aplūkojot muižas bibliotēkas krājuma daļu par kaislīgāko bibliofilu Braslavas muižā uzskatāms barons Bernhards fon Ceimerns-Lindenstjerna (1832–1901), kura aizrautību vēlāk mantoja viņa dēls Kaspars Burhards Erihs (1873–1917). Eriha fon Ceimerna-Lindenstjerna grāmatās saglabājies izmēru un informācijas apjoma ziņā iespaidīgs ekslibris. Mūsdienās kādreizējās muižas bibliotēkas atsevišķi grāmatu eksemplāri glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Astra Špūle, Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja. Braslavas muiža vietējo iedzīvotāju atmiņās.

Braslavas iedzīvotāju atmiņas par Braslavas muižu ir dažādas – kāda radinieki strādājuši muižā, cits dzirdējis nostāstus. Apkārtējo māju skursteņi esot mūrēti no muižas ķieģeļiem – fakts vai pieņēmums? Gandrīz katrā nostāstā ir kripatiņa patiesības. Arī padomju varas laiks, kad cilvēki neuzdrošinājās atklāti runāt par pagātni, ietekmējis atmiņu saglabāšanu.

 

Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu