Lai Latvijas apvienošanas idejas nostiprināšanu 1917. gada pavasarī izceltu kā īpašu notikumu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs no 2017. gada 6. aprīļa piedāvās apskatei mobilo izstādi “Latgales kongresam – 100” un izstādi “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”.
Katru novadu raksturo kāda īpaša kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām Latgales un visas Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm ir Latgales keramika, kurā līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.
Latgales keramikas veidošanās ceļš aizsācies jau ļoti sen – jaunākajā akmens laikmetā, kad mūsu senči ir atstājuši materiālās dzīves apliecinājumus mālā. Mūsdienās Latgales keramika ir daudzšķautņaina lietišķās mākslas joma. Laikam ritot, mainās podniekmeistaru darbi – māla podu tapšanas procesos ienāk jaunas mūsdienīgas tendences, jauni māla sastāvi, apstrādes paņēmieni, trauku formas, tomēr nemainīga paliek pieturēšanās pie vēsturiskajām tradīcijām, senču pieredzes izmantošana māla kā materiāla izpratnē un darba mīlestība kopā ar apziņu par Latgales keramikas pieredzi un plašajām iespējām.
Izstādē piedalās Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas keramiķi ar saviem darbiem. Izstādē apskatāmi divdesmit sešu Latgales podnieku darbi.
Izstādi papildina projekta “Latvijas zelta pods” dalībnieces Elīnas Kursītes lielformāta Latgales podnieku portreti.