Izstādes "Nenorunātās tikšanās" sarunu programma

Izstādes "Nenorunātās tikšanās" sarunu programma — Latvija 100

Vieta Izstāžu zāle "Arsenāls"

Izstādes "Nenorunātās tikšanās" sarunu programma — Latvija 100

Datums:14.12.2019

Izstādes "Nenorunātās tikšanās" sarunu programma — Latvija 100

Laiks:13:00 — 18:00

14. decembrī no pulksten 13.00 līdz 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" aicina uz izstādei "Nenorunātās tikšanās" veltīto sarunu programmu kopā ar izstādes māksliniekiem un kuratorēm, kas izvedīs apmeklētājus cauri dažādiem laikiem, ģeogrāfiskām vietām, utopijām un katastrofām, kopīgi meklējot pieturas punktus jauniem nākotnes scenārijiem. Sarunas ar māksliniekiem vadīs izstādes kuratores Solvita Krese, Inga Lāce un Andra Silapētere. 

Izstādes "Nenorunātās tikšanās" sarunu programma:

Plkst. 13.00-14.30. Mākslinieku prezentācijas un diskusija: Ieva Balode, Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Anna Līslegārda (Ann Lislegaard)

Šajā programmas sadaļā mākslinieces stāstīs par saviem izstādes darbiem, kas aptver aktuālus feminisma, ekoloģijas un straujās tehnoloģiju attīstības jautājumus. Ieva Balode stāstīs par savu darbu, kurā aktuāls jautājums – vai mēs varam iztēloties vēsturi, kas rakstīta no sievietes pozīcijām? Un kādu perspektīvu nākotnei šāda vēsture piedāvātu? Tikmēr Ilva Vesterlunda aplūkos toksiskā piesārņojuma sekas pavisam tuvā nākotnē Baltijas jūras krastā, iemitinot pazīstamajā ainavā hibrīdus radījumus un halucinācijas. Vai fantastiskās distopiskās vīzijās varam rast risinājumus draudošajai ekoloģiskajai krīzei?

Jau šobrīd mūsdienu pasaule un cilvēki ir tik ļoti saistīti ar tehnoloģijām – daļa no mūsu atmiņas atrodas dažādās ierīcēs, liekot domāt, ka kiborgs – radījums, kas ir gan dzīva būtne, gan ierīce – vairs arī nav tikai daļa no zinātniskās fantastikas utopiskām vīzijām par tuvāko nākotni, bet savā ziņā jau realitāte. Anna Līslegārda stāstīs par savu darbu, kura galvenā varone ir kiborgs. Vai šādu hibrīdu būtņu iztēlošanās mums palīdzētu atbrīvoties no tādiem iesīkstējušiem pretstatiem kā daba-cilvēks, sieviete-vīrietis? Kāda būtu sabiedrības un planētas uzbūve, ja šādu dualitāšu nebūtu?

Plkst. 14.30-15.30 Pārtraukums

Plkst. 15.30-16.00. Muzikāla performance: Viktors Timofejevs (Viktor Timofeev) un Kaspars Groševs (grupa "Zolitūde").

Plkst. 16.00-18.00. Mākslinieku prezentācijas un diskusija. Antons Vidokle (Anton Vidokle), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Driants Zeneji (Driant Zeneli), Kristaps Epners.

Kādu savu 1978. gada runu zinātniskās fantastikas autors Filips K. Diks sāka ar jautājumu – kā izveidot pasauli, kas nesagrūst divas dienas vēlāk? Jautājumā ietverta gan cilvēlu nerimstošā vēlme radīt alternatīvas pasaules gan literatūrā, kino un realitātē, mainot politiskās sistēmas, gan arī šai procesā ietvertās grūtības. Šajā programmas sadaļā mākslinieki pievērsīsies pagātnes utopijām, un to atstātajam mantojumam mūsdienās. Antons Vidokle pievērsīsies krievu kosmismam, Bahara Nūrizade pārskatīs 1929. gadā komunistu attīstītās pilsētu izplešanās jeb padomju disurbānisma (disurbanism) idejas, Driants Zeneji apskatīs post-industriālas Albānijas pilsētas Elbasanas iespējamās nākotnes un Kristaps Epners stāstīs par latviešu pilota Gunta “Gunnara” Taņņa mantojumu, kurš sapņoja uzbūvēt grandiozu nākotnes pilsētu nekurienes vidū Kanādā. Vai utopija ir neizdevusies, ja tā netiek realizēta? Vai zinātniskā fantastika var mums piedāvāt rīkus kā utopijas ne vien iztēloties, bet arī realizēt?

Bahar Noorizadeh, video “After Scarcity” (2018). Mākslinieces īpašums

LLMC izstāde "Nenorunātās tikšanās" pievērsīsies zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, atsaucoties uz izstāžu sēriju "Zinātne un zinātniskā fantastika" (1975 – 1982), kā arī aptvers mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi.

Projekta nosaukums "Nenorunātās tikšanās" aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā. Izstāde LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma no 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim.

Projekta "Nenorunātās tikšanās" atbalstītāji: Kultūras ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kanādas vēstniecība Latvijā, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā, Dānijas Kultūras institūts, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs "Live Rīga", Latvijas Mākslinieku savienība, Konstnärsnämnden, ĒTER, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, SIA "DAW Baltica" ("CAPAROL"), "Priekuļu bloks", "Copy Pro", "Neiburgs Hotel", "4 metri", SIA "Kates Plates", SIA "Tenapors", "Malduguns", "Contra", "Walters & Grapa", ŌBDO, "Tālavas sidrs", Valmiermuižas alus darītava, Kokmuižas alus darītava un garškopju kustība "Gardu muti".

Izstādes vizuālās identitātes autors: Aleksejs Muraško, izstādes arhitektūra: ĒTER.

"Nenorunātās tikšanās" ir viens no Latvijas valsts simtgades notikumiem.

Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot to, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Izstādes informatīvie atbalstītāji: "Delfi", Arterritory.com, "Pastaiga", Latvijas Radio 1 un "Punctum".

Par Latvijas Laikmetīgās mākslas centru

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā Survival Kit, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

 

Papildu informācija:
Laura Brokāne
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra saziņas vadītāja
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
27491279

Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu