Kristapa Zariņa izstāde "Ziedošu jaunavu pavēnī" 

Sadarbojoties galerijām “Māksla XO” (Rīga, Latvija) un “Meno Parkas” (Kauņa, Lietuva), 2018. gadā svinot Latvijas simtagdi, Lietuvas publikai ir iespēja iepazīties ar Kristapa Zariņa jaunākajiem darbiem izstādē „Un atkal „ziedošu jaunavu pavēnī””, kas 14. februārī atklāta galerijā “Meno Parkas”. Izstāde apskatāma līdz 17. martam.

Kristapa Zariņa izstāde „Un atkal „ziedošu jaunavu pavēnī”” (Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2017. Kuratore Helēna Demakova) ir mākslinieka pēdējo gadu spilgtākais veikums. Izstāde veltīta rakstnieka Marsela Prusta romānam „Ziedošu jaunavu pavēnī”, kur Kristaps Zariņš sev raksturīgajā figurālajā stilā ar sieviešu stāviem un dārza attēlojumu atspoguļo Prusta aprakstītās kaislības.

Lai gan darbus varētu raksturot kā rotaļīgus un pat pavedinošus, vai sadistiskus, tie runā par kādu lielāku ideju - “kailo dzīvību” jeb bare life, kas stāv krustcelēs – būt vai nebūt. Šis brīdis “pirms”, kurā ir apstādinātas attēlotās jaunavas, savā apziņā katram dod iespēju pieņemt lēmumu, vai turpināt iesākto ainu – pārtraukt otra esamību, vai tomēr apstāties un ļaut otram dzīvot. Attēlota nav tikai vardarbība košu ziedu ielokā, tā ir cilvēkam kultūras dotā iespēja izdarīt izvēli un neveikt šo vardarbību, jo Kristapa Zariņa attēlotie tēli ir kultūras, nevis eksistences nosacīti.

Arī dārzs ir kultūras parādība, un Kristaps Zariņas jau gadiem ir nodevies mērķtiecīgai to pētniecībai. Īpašu iespaidu uz mākslinieku atstājuši Francijas dārzi, kas atklājas aizgūtajos ritmos un akcentos, kā arī plašajās zināšanās par ziedu, jo īpaši rožu daudzveidību. Katras gleznas īpašo sajūtu veido ikreiz jauna ziedu izlase – nevienā darbā tie neatkārtojas, un katra darba nosaukums aizgūts no rožu šķirnes.

Šajā jaunākajā darbu ciklā spoži atklājas Kristapa Zariņa glezniecība jaunā veidolā – pēdējo divu gadu laikā mākslinieks pievērsies glezniecībai uz papīra jauktā tehnikā ar akvareli, guašu un akrilu, vēlāk lakojot, lai panāktu dziļāku krāsu. Jauni ir ne tikai glezniecībā izmantotie materiāli, bet tas, ka pats gleznotājs, sev nemanot mainījies. Darbos iekļautā doma ir ieguvusi simbolisku nozīmi, un attēlotajām sieviešu figurām un ziediem nav tikai redzamā, dekorātīvā puse, tiem piemīt arī domājošā puse.

Ir atraisījies Kristapa Zariņa temperaments – darbi ir pilni vitalitātes, bet vienlaicīgi arī iekšēja miera. Tā pati krāsu bagātība un reālismā balstītā forma, kas arī jaunajos darbos ir un paliek sievietes tēls, tikai visu caurstrāvo gaiss. Kristapam Zariņam raksturīgie pastozie otas triepieni ieguvuši caurspīdīgumu, fiziski tādi nemaz neesot. Tur, kur iepriekš eļļas glezniecība nostājās plaknē, tagad iespīd gaisma, ko tīri formāli sniedz vietām no krāsas brīvas baltās papīra virsmas. Piesātinātie siltie sarkanie, brūnie, dzeltenie toņi atkāpušies, to vietā vibrējošas violetu, zaļu, dzeltenu un zilu krāsu toņu kombinācijas.

Kopš 2017. gada Kristaps Zariņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; no 2007. līdz 2017. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejā (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienībā (Rīga, Latvija), Mākslas Fondā (Maskava, Krievija), Krievijas Kultūras ministrijas kolekcijā (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcijā (Maskava, Krievija) u.c.

Attēlā: Kristaps Zariņš „De Meaux”, 2017, akvarelis, guaša, akrils, laka uz papīra, 148x198 cm.

Teksts: MĀKSLA XO GALERIJA