Izstāde "Rīgas piezīmes: Sekojot Vaclava Špakovska līnijām"

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 23. oktobrī Lodzas Mākslas muzejā (Muzeum Sztuki) Polijā atklās izstādi "Rīgas piezīmes: Sekojot Vaclava Špakovska līnijām", kas balstīta arhitekta, inženiera un mākslinieka Vaclava Špakovska (1883-1973) mantojuma izpētē, īpaši izceļot viņa Rīgā pavadīto laiku 20. gadsimta sākumā. Dialogā ar Špakovski izstādē piedalās arī dažādu paaudžu mūsdienu mākslinieki, turpinot un paplašinot tēmas, ko aizsāk Špakovska prakse.

Vaclavs Špakovskis dzimis Varšavā. Viņa ģimene pārcēlās uz Rīgu 1897. gadā, un 1903. gadā viņš sāka studēt arhitektūru Rīgas Politehniskajā Institūtā (šobrīd – Rīgas Tehniskā universitāte).

Špakovski urdīja interese par meteoroloģiju un viņš pievērsās tādām atmosfēras parādībām kā viesuļvētras un cikloni, pierakstot savus novērojumus un faktus piezīmju grāmatās. Viņa piezīmēs atrodami arī ieraksti par skaņu, formām dabā un arhitektūrā, fotogrāfiju, kā arī citi mēģinājumi izprast apkārtējo vidi. Rīga bija vieta, kur viņš attīstīja savu unikālo ģeometriski abstrakto zīmējumu praksi — viņa zīmējumi sastāv no vienas nepārtrauktas līnijas un visbiežāk atgādina meandra ornamenta variācijas. Savas idejas viņš vēlāk paskaidroja traktātā ar nosaukumu "Ritmiskās Līnijas" (1969). Drīz pēc studiju pabeigšanas Špakovskis pārcēlās atpakaļ uz Poliju un sāka strādāt par arhitektu un būvinženieri, turpinot brīvajā laikā zīmēt. Viņa darbi pirmoreiz tika publiski parādīti tikai 1978. gadā personālizstādē Lodzas Mākslas muzejā.

Špakovski interesēja cikliskums un neredzamie ritmi, kas saskatāmi dabas parādībās un sabiedrības procesu organizācijā. Viņš bieži devās izbraucienos pa Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju, dokumentējot savus novērojumus fotogrāfijā un piezīmēs, kas vēlāk partapa zīmējumos. Daudzi no izstādes darbiem atspoguļo nefiguratīvus veidus kā skatīties, saprast un parādīt norises ap mums. Abstraktā mākslas valoda sasaucas ar alternatīvu izteiksmes veidu meklējumiem ārpus valodas, kas šķiet īpaši svarīgi mūsdienās, viltus ziņu un populisma laikā, kad rakstītie vārdi drīzāk šķeļ sabiedrību nekā veicina dialogu. 

Līdzās Špakovskim šajā izstādē apskatāmi astoņu dažādu mūsdienu latviešu un ārzemju mākslinieku darbi, kas pievēršas pasaules skaidrošanai caur ģeometrisko abstrakciju (Žanis Valdheims), izmanto arhitektūras elementus, lai runātu par modernisma utopiju norietu (Evita Vasiļjeva) vai brīdinātu par apokaliptiskiem nākotnes scenārijiem (Viktors Timofejevs), vai piedāvā iekļaujošu universālismu caur formu (Janeks Simons). Mākslinieki izstādē analizē informācijas uztveres mehānismus (Navine G. Hāna Dosos) un atsaucas uz automatizāciju, kas vieno gan aušanu, gan datortehnoloģijas (Hana Miletiča), viegli iejaucas izstādes telpas ģeometrijā (Amanda Ziemele) vai meklē saistību starp pētījumiem zinātnē un mākslā (Andres Galeano), kas bija svarīgi elementi arī Špakovska darbībā. Parādot, kā jaunāko paaudžu mākslinieku darbi veido dialogu ar Špakovska praksi, izstāde mudina apsvērt jaunus veidus, kā šodien skatīties uz avangarda māksliniekiem. Izstāde īpaši pievēršas Špakovska Rīgā pavadītajam laikam, ko atsedz gan četras Rīgā tapušas piezīmju grāmatas un skiču bloki, gan arhīvu materiāli.

Mākslinieki: Wacław Szpakowski, Andrés Galeano, Navine G. Khan-Dossos, Hana Miletić, Evita Vasiļjeva, Janek Simon, Viktor Timofeev, Zanis Waldheims, Amanda Ziemele

Izstāde skatāma Polijā, Lozas mākslas muzejā (Więckowskiego 36, 90-734 Łódź) no 23. oktobra līdz 2021. gada 28. februārim.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) ir mākslas institūcija, starptautisku un nacionāla mēroga laikmetīgās mākslas  notikumu kurators un producents. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Lodzas Mākslas muzejs ir viens no vecākajiem modernās mākslas muzejiem pasaulē. Tas ir unikāls, jo tā kolekciju 1920. un 1930. gados uzsāka veidot radikālu mākslinieku grupa, izvēloties savā laikā būtisku mākslinieku darbus un piesaistot plašu uzmanību starptautiskajā avangarda mākslinieku scēnā. Šobrīd muzejā ir Polijā plašākā starptautiska modernās un laikmetīgās mākslas kolekcija.

Izstādes kuratore ir Inga Lāce, līdzkurators no Lodzas Mākslas muzeja–Jakubs Gavkovskis (Jakub Gawkowski).