Saruna "Trešā atmoda un žurnālistika" projektā "Vējaina diena"

Saruna "Trešā atmoda un žurnālistika" projektā "Vējaina diena" — Latvija 100

Vieta Gulbenes novads

Saruna "Trešā atmoda un žurnālistika" projektā "Vējaina diena" — Latvija 100

Datums:19.02.2020

Saruna "Trešā atmoda un žurnālistika" projektā "Vējaina diena" — Latvija 100

Laiks:13:00

19. februārī plkst. 13.00 Lizuma vidusskolā un plkst. 17.00 Gulbenes novada bibliotēkā būs tikšanās ar rakstnieku un žurnālistu Aivaru Kļavi un dzejnieku, atdzejotāju, tulkotāju Guntaru Godiņu.

Tikšanās būs projekta "Vējaina diena" turpinājums, kura ietvaros līdz šim esam tikušies ar Daini Īvānu un Madaru Dišleri, uzklausot viņu atmiņu stāstus par Tautas fronti, barikādēm un Baltijas ceļu.

Savukārt tikšanās laikā ar Aivaru Kļavi un Guntaru Godiņu mēģināsim iejusties Trešās Atmodas, žurnālistikas un ar to saistīto notikumu aizkulisēs. 

Rakstnieks un žurnālists Aivars Kļavis bijušais žurnāla "Avots" redaktors. Šis žurnāls bija viens no Atmodas laika ietekmīgākajiem izdevumiem. "Avots" ir spilgta liecība, cik sarežģīts, pretrunīgs bija laiks pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad Latvijas neatkarības atgūšana šķita kā tāla ilūzija.

Guntars Godiņš šobrīd ir labi zināms dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, pieder pie tā sauktās Klāva Elsberga paaudzes, kas skarbi un ironiski attiecās pret padomju dubultmorāli, veidojot jaunu vērtību sistēmu un atšķiroties no iepriekšējām dzejnieku paaudzēm. 1988.gadā aktīvi piedalījies projekta rakstīšanā par nepieciešamību izveidot Latvijas Tautas demokrātisko fronti, kas vadītu visas tautas kustību par Latvijas pašnoteikšanās tiesībām. No 1987.- 1992.gadam bijis viens no žurnāla "Avots" redaktoriem. 

Apmeklējot bibliotēku, no 17. februāra noteikti aplūko izstādi "Žurnāli un periodika 1985. – 1991.", ko veido Gulbenes novada bibliotēkas novadpētniecības nodaļa.

Līdz 15. februārim Gulbenes novada bibliotēkā aplūkojama izstāde "Baltijas brīvības ceļš". Izstāde atceļojusi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja. Tajā atspoguļots ceļš uz latviešu, lietuviešu un igauņu solidaritāti, kas mūsdienās tiek dēvēta par Baltijas valstu atpazīšanas zīmi ārvalstīs, kā arī ceļš uz Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu