Izstāde “Pirmā pasaules kara beigas: izšķirošs pagrieziens ceļā uz mūsdienu Eiropu”

15.05.2019.

Šā gada 9. maijā Rīgas Domes izstāžu galerijā tika svinīgi atklāta Kauņas Reģionālā valsts arhīva veidotā izstāde “Pirmā pasaules kara beigas: izšķirošs pagrieziens ceļā uz mūsdienu Eiropu”.

Kauņas Reģionālā valsts arhīva direktors Gintars Dručkus atklāšanas runā uzsvēra, ka izstādes pamatkoncepcija bija veidot īsu, koncentrētu, kaut dažviet arī ilustratīvu un uzskatāmu stāstu par Pirmā pasaules kara izraisīto jaunas, modernas un demokrātiskas Eiropas dzimšanu.

Izstādes atklāšanas Rīgas domes izstāžu galerijā 2019. gada 9. maijā. Fotogrāfs D.Vainalavičus

Neraugoties uz neaptveramajiem zaudējumiem, postījumiem, Pirmais pasaules karš izraisīja būtiskas pārmaiņas Eiropas politiskajā kartē. Proti, kara noslēgums kļuva par izšķirošo iemeslu Vīnes Kongresa iedibinātās Eiropas politiskās sistēmas iznīcināšanai, tā laika vadošo Eiropas impēriju krišanai un vairāku neatkarīgu demokrātisku valstu dibināšanai. Vairākas līdz tam apspiestas tautas guva savu valstiskumu, citas to atjaunoja – vai zaudēja. Protams, ka cīņa par brīvību un tautu centieniem ne vienmēr vainagojas panākumiem. Planšetēs, kas veltītas atsevišķu tautu valstiskuma tapšanai, ir apskatāmi gan politiķu, valstsvīru un militārpersonu portreti, nozīmīgākie dokumenti, kartes.

Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža atzīmēja, ka šī izstāde Latvijas un Lietuvas simtgades zīmē ir unikāla ar to, ka kopā vienā projektā ir strādājuši astoņu valstu nacionālie arhīvi un tā ir reta iespējas iepazīties ar vēsturiskām liecībām no tik daudzām vēstures atmiņas institūcijām, kas vēsta par astoņu valstu ceļu uz neatkarību.

Lietuvas vēstniecības Latvijā vēstnieka padomnieks Tomas Grabauskas savā uzrunā uzsvēra, ka "Pirmais pasaules karš bija liela traģēdija visai Eiropai, taču kara beigas daudzām Eiropas tautām pavēra durvis uz neatkarību. Diemžēl tas ilga vien pāris desmitgades. Pēc 50 gadus ilgās okupācijas lieākā daļa jauno valstu nolēma atgriezties demokrātiskajā Eiropas ģimenē. Valstu pamatttiesības izvēlēties savu ceļu bez ārēja spiediena ir aktuāli arī šodien".

Izstādes tapšanā piedalījušās deviņu valstu – Baltkrievijas, Igaunijas, Vācijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Gruzijas (Sakartvelo), Ukrainas – vēsturiskās atmiņas glabāšanas institūcijas (Baltkrievijas Republikas Tieslietu ministrijas Arhīvu un dokumentu aprites pārvalde, Baltkrievijas Republikas Nacionālais arhīvs, Baltkrievijas Nacionālais vēstures arhīvs Minskā, Baltkrievijas Valsts arhīva Literatūras un mākslas muzejs, Igaunijas Nacionālais arhīvs, Somijas Nacionālais arhīvs, Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Polijas Valsts arhīva galvenā pārvalde, Vēsturisku avotu centrālais valsts arhīvs Varšavā, Mūsdienu avotu centrālais arhīvs Varšavā, Suvalku Valsts arhīvs (Polija); Lietuvas Galvenā arhivāra birojs, Vītauta Dižā Kara muzejs (Lietuva), Kauņas Reģionālais valsts arhīvs (Lietuva), Lietuvas Valsts vēstures arhīvs, Lietuvas Centrālais valsts arhīvs, Gruzijas Nacionālais arhīvs, Ukrainas Valsts arhīvu dienests Ukrainas Valsts varas un pārvaldes institūciju centrālais valsts arhīvs, Ukrainas Centrālais valsts kino, foto un fonodokumentu arhīvs, Zaporožjes apgabala Valsts arhīvs (Ukraina), Kijevas pilsētas Valsts arhīvs (Ukraina).

Izstādes veidotāji – Lietuvas Galvenā arhīvista birojs, Vītauta Dižā kara muzejs un Kauņas reģionālais arhīvs. Izstādes organizatori Rīgā – Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā un Latvijas Nacionālais arhīvs.  Projekta finansiālie atbalstītāji Lietuvas kultūras padome, Lietuvas Galvenā arhīvista birojs un Kauņas reģionālais valsts arhīvs. Izstādes kuratori – Nijole Ambraškiene un Gintars Dručkus.

Izstādes atklāšanā piedalījās Japānas, Ungārijas, Lielbritānijas, Turcijas, Grieķijas, Slovākijas vēstnieki, diplomātiskā korpusa pārstāvji no Gruzijas un Ukrainas vēstniecībām Latvijā, kā arī Lietuviešu biedrības Latvijā, Rīgas lietuviešu vidusskolas jaunieši.

Izstāde Rīgā būs apskatāma līdz 31. maijām.

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu